tīri romantiska būšana
Kreisās puses deniņos... (ja būtu jānosauc adrese pastam pieņemtā fomātā, tīri tā neko izklausītos) , no iekšpuses, kāds sīks un neatlaidīgs tārpiņš grauž izeju, būvējot savai ģimenei saimes istabu. Eleganti iekārtota - pelēcīgs krāsojums, ovāli, izliekti griesti, pelēkais fons caurausts ar klasiskiem melniem taustekļiem, tik spilgtiem ka acis varētu žilbt. Bet ģimenīti tas neuztrauc. Ne viņi redz, ne dzird. Sajūt. To melno, spilgto. Žilbinošo. Un priecājas, redz, būtu kaimiņi varētu palielīties. Tāpat, kā sajūt krakšķošo balti dzeltenīga drūpoša kaula skaņu, lēni birstot smalkiem plēkšņu putekļiem. Un taustekļi, atdzīvojušies, kā paklausot katrai dižā ģimenes galvas kustībai, plūst pār sienām un velvēm ka, liekas, skaņas rodas ejot ledum pa lēnu, tumšu ūdeņu nesaskaitāmām upēm, milzīgiem aukstiem blāķiem, pavasarī.
Zobs sāāāp.
Zobs sāāāp.
Bet visumā noskaņojums tīri patīkami romantisks.