Kaut kā netīšām. Gribējās taktsmēru jūkli. Un tad nu variējot no 2/4 līdz 5/4 salikās kaut kas it kā haotisks, it kā sistemātisks. Tāpat kā sniegs snieg - katra pārsla pa savam, bet visas vienotā virzienā.
Un Brūvera teksts pielasījās uzreiz - tik bieži tā negadās. Atšķir grāmatā kādu lapu, lasi un ir. Uzreiz.
Pie tam, šī ir dziesma ar kuru tā īsti atgriezās dziesmu veidošanas prieks un sajūta ka ir.
Un Brūvera teksts pielasījās uzreiz - tik bieži tā negadās. Atšķir grāmatā kādu lapu, lasi un ir. Uzreiz.
Pie tam, šī ir dziesma ar kuru tā īsti atgriezās dziesmu veidošanas prieks un sajūta ka ir.